E-Mācību Modulis

9. NODARBĪBA

Q1. Kuri ir galvenie nozīmīgie stāsta elementi?

a. Nav fiksētu elementu, bet patiešām svarīgs elements ir pamatideja
b. Ne tikai viens, bet vismaz četri: saturs, konteksts, sižets, aušana
c. Vēstījums, ko cilvēki saņem no šī stāsta

Q2. Kā mēs varētu definēt šo stāstu: “Pārdošanā. Bērnu apavi. Nav valkāti.”?

a. An enigma that has more than one answer
b. a. Mīkla, kurai ir vairākas atbildes
b. Tas nav stāsts, jo ir pārāk īss, lai nosūtītu vēstījumu
c. Ļoti īss stāsts, kas spēj nodot spēcīgu vēstījumu, liekot lietā mūsu iztēli

Q3. Sākot no idejas, kā mēs varam izveidot tēmu?

a. Mums jādefinē koncepts, reaģējot uz precīzu mērķi
b. Mums vispirms jāizvēlās stāsta beigas
c. Mums ir jādefinē galvenais varonis un precīzi jādomā viņa viedoklis

10. NODARBĪBA

Q4. Kāda ir vairākas izvēles metodes funkcija?

a. Palīdzēt izvēlēties attiecības starp rakstzīmēm
b. Stimulēt autora radošumu un iztēli
c. Izlemt, kura ir stāsta labākā beigu iespēja, ja ir atbilžu variantu metodes funkcija

Q5. Kāpēc detektīvstāsta shēmu var uzskatīt par paraugu sižeta attīstībai?

a. Tas ir vispopulārākais
b. Tas ļauj turpināt racionālu un programmatisku procedūru
c. Tas ir visvienkāršākais un shematiskākais, kā arī tas ļauj izveidot reālistiskus scenārijus

Q6. Kāpēc stāstījuma struktūrā mēs runājam par “konfliktiem”?

a. Jo rakstīt par konfliktu ir vienkāršākais un ātrākais veids, kā palielināt lietotāju iesaisti
b. Kā praktiskā metode sižeta attīstīšanai
c. Tāpēc, ka tas ir katrā stāstā, pārstāvot “pārrāvuma” elementu, kas liek galvenajam varonim pabeigt evolūcijas ceļu

11. NODARBĪBA

Q7. Kāpēc ir svarīgi definēt terminu “fabula”?

a. Lai saprastu notikumu secību hronoloģiskā secībā
b. Lai pārliecinātos, ka ziņa, kuru mēs vēlamies nodot, atrod pareizo veidu, kā sasniegt lasītāju
c. Lai izlemtu, kas patiešām ir vajadzīgs, lai izvairītos no atkārtošanās stāstā un nezaudētu lasītāja uzmanību

Q8. Uz cik momentiem ir svarīgi pievērsties labi izstrādātam stāstam?

a. Seši: ievads, ārkārtējs notikums, sekas, reakcijas, risinājums, pārdomas.
b. Trīs – galvenā varoņa prezentācija, konteksts, kurā sižets tiek uzstādīts, un nobeigums.
c. Nav fiksētu momentu, tie ir atkarīgi no stāsta un rakstnieka stila

Q9. Ko “ārkārtējais notikums” atspoguļo stāstījuma struktūrā?

a. Galveno stāsta notikumu
b. Radikālas izmaiņas sižeta virzienā vai gaidāmajā iznākumā
c. Stāsta būtība un faktors, kas rada spriedzes kulmināciju, izjaucot galvenā varoņa parasto dzīvi

NODARBĪBAS JAUTĀJUMI

Q13. Kurš teikums ir patiess?

a. Iztēle ir svarīgāka rakstniekam nekā lasītājam
b. Stāstā visām detaļām jābūt skaidrām un norādītām, lai nemulsinātu lasītāju
c. Stāsta ideja var rasties no visa, kas rada radošu stimulu

Q14. Kas var rasties no diviem nejauši izvēlētiem vārdiem?

a. Nosaukums
b. Ideja stāstam
c. Mīkla