Pedagogical Guide

 

5. daļa:
Kā integrēt dažādus skolēnu profilus

Visu veidu izglītojamo, jo īpaši to bērnu, kuriem ir specifiski mācību traucējumi, iekļaušana ir būtiski svarīga, lai šis novatoriskais veids, kā, izmantojot izlaušanās istabu, veicinātu izglītošanu par STEM izglītību, efektīvi darbotos. Šajā rokasgrāmatas daļā mēs apskatīsim dažādus SLD veidus, problēmas, ar kurām viņi var saskarties izlaušanās istabā, un iespējamos veidus, kā pielāgot izlaušanās istabu, lai padarītu to iekļaujošu.[37]

5.1 Mērķa grupu noteikšana

Lai izlaušanās telpu padarītu iekļaujošu, pirmais solis ir noteikt izlaušanās telpas mērķa grupu. Nepieciešams apzināt skolēnu īpatnības, lai mācību pieredzi pielāgotu tā, lai visi skolēni no tās varētu gūt labumu. Tā kā mēs attīstām izglītojošas “Izlaušanās” telpas, mēs pievērsīsimies specifiskiem mācību traucējumiem, bet pielāgojumi, kas ir pieejami skolēniem ar mācību traucējumiem, parasti ir noderīgi visiem skolēniem.

Pirmkārt, ieteicams noteikt, vai dažiem dalībniekiem ir īpašas vajadzības, un, ja jā, kādas tās ir? Vai viņiem ir kādi īpaši sarežģīti uzdevumi? Kāda veida grupa tā ir: vai tā sastāv no cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, vai arī tā ir jaukta grupa? Cik viņu ir? Kāds ir vecuma diapazons? Kad informācija ir apkopota, jums ir jāizveido saraksts ar konkrētajām vajadzībām, kas jārisina izbēgšanas telpā un kā saprātīgi pielāgot materiālus vai pieredzi.

5.1.1 Iekļaušana izlaušanās istabās

Pats izlaušanās istabas dizains bieži vien ir iekļaušanas problēmu avots. Lai izprastu šīs problēmas, mēs ātri iepazīstināsim ar dažādiem specifiskiem mācību traucējumiem, uz kuriem mēs koncentrēsimies, lai būtu vieglāk noteikt mērķa grupu un nepieciešamos pielāgojumus.

arīgi saprast, ka specifiski mācību traucējumi vai SLDs nav radušies fizisku traucējumu, motoriskas invaliditātes vai garīgas atpalicības dēļ. Tie nav arī emocionālu traucējumu, ne arī ekonomikas, vides vai kultūras ziņā neizdevīgu apstākļu dēļ. Specifiskiem mācību traucējumiem ir neirobioloģisks cēlonis, kas ietekmē to, kā smadzenes apstrādā informāciju un var traucēt mācīšanās spēju kognitīvo attīstību, piemēram, lasīšana, rakstīšana, runāšana, matemātika vai motora uzdevumu plānošana un koordinēšana. Precīzāk izsakoties, personas, kurai ir specifisks mācību režīms, smadzenes darbojas atšķirīgi attiecībā uz informācijas saņemšanu, integrēšanu, saglabāšanu un paušanu, kas var radīt grūtības apstrādāt noteiktu informāciju vai stimulus.

Ir dažādi SLD veidi, un, lai gan tie visi, kā liecina to nosaukums, ir specifiski, dažos gadījumos tie var pārklāties.

5.1.2 Kas ir specifiski mācīšanās traucējumi?

Disleksija ir pirmā un biežāk sastopamā specifiskā mācīšanās slimība. Tas ir kognitīvs traucējums, kas pārtop par grūtībām lasīšanā un valodas apstrādes prasmē. Konkrēti, lai identificētu un savienotu burtus un vārdus ar cita veida zināšanām, smadzenēm ir nepieciešams ilgāks laiks nekā parasti. Šie traucējumi var ietekmēt lasītspēju, dekodēšanu, lasīšanas izpratni, iegaumēšanu, rakstīšanu, pareizrakstību un dažkārt arī runu. Nav retums, ka tā pārklājas ar citu specifisko mācību traucējumu, kas ir fenomens, ko sauc par blakusslimību.

Disgrāfija parasti ietekmē cilvēka rokraksta spējas un smalkas motorikas prasmes. Tas var izpausties arī kā grūtības ar pareizrakstību, telpiskā plānošana uz papīra, teikumu sadalīšana vārdos, rakstīšana kompozīcijā vai domāšana un rakstīšana vienlaikus, bet var liecināt arī par burtu pārklāšanos, vārdu pārklāšanos un nekonsekventu atstarpi.

Diskalkulācija pārveido grūtības izprast skaitļus un apgūt matemātikas faktus. Skaitļu iegaumēšana un organizēšana var būt šķērslis, un skaitļošana vai abstraktas matemātiskas darbības var būt izaicinājums. Arī stāstīt un novērtēt laiku var būt grūti.

Disfāzija ietekmē cilvēka spēju runāt un saprast izteiktus vārdus. Tas var novest pie grūtībām, kas saistītas ar teikumu “sekvencēšanu” vārdos. Secīgi teikumi nozīmē garīgi sadalīt teikumus, ko viņi dzird loģiskā atsevišķu vārdu sērijā. Patiešām, skolēniem, kuriem ir disfāzija, runātā runa dažkārt var izklausīties kā svešvaloda, kurā viņi nespēj pateikt, kad beidzas viens vārds un sākas nākamais, kaut arī viņi runā šo valodu.

Dispraksija raksturo grūtības ar smalkām motoriskām iemaņām, piemēram, rokas acu koordinācija nolasīšanai no vienas līnijas otrā vai rakstīšanai. Tas rada kustību un koordinācijas grūtības un līdz ar to arī valodas un runas grūtības. Tomēr šo pēdējo traucējumu parasti klasificē kā attīstības koordinācijas traucējumu, nevis kā īpašu mācību traucējumu, tomēr mēs to risināsim, jo tas ietekmē arī mācību procesu un izglītību.

Vienlaikus sastopama parādība

Vairāku traucējumu līdzāspastāvēšana vienam un tam pašam skolēnam bieži rada papildu grūtības. Saskaņā ar Francijas Nacionālā veselības un medicīnas pētījumu institūta (Inserm) 2014. gada publikāciju 40% bērnu ar vienu īpašu mācīšanās traucējumu, ir arī vismaz viens pavadošais mācīšanās traucējums.

Saskaņā ar Eiropas Disleksijas asociāciju:

  • 50% cilvēku, kuriem ir disleksija, ir arī disgrāfija.
  • 40% cilvēku ar disgrāfiju ir arī disleksija vai tiem ir uzmanības traucējumi.
  • 85% cilvēku ar disfāziju ir arī disleksija.
  • 20% cilvēku, kuriem ir disleksija, ir atšķirīgas uzmanības problēmas ar hiperaktivitāti vai bez tās.
  • 50% hiperaktīvu bērnu ir disleksija u.c.

Visiem šiem traucējumiem ir īpašas jomas, kurās daži uzdevumi var būt problemātiski. Izlaušanās istaba jau pēc dabas ir izaicinājums, bet tā var būt vēl smagāka cilvēkiem ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem. Ir vairāki elementi, ko var ieviest skolēniem ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem un pat cilvēkiem kopumā, lai viņiem būtu labāka pieredze.

Nākamajā daļā mēs izpētīsim dažas lietas, no kurām izvairīties, un dažas lietas, kas jāuzsver, lai visiem skolēniem radītu stimulējošu, iekļaujošu vidi.

5.2 Tas no kā izvairīties, veidojot pedagoģisko ER, un ko uzsvērt

5.2.1 Par grupu pārvaldību

Ieskicēsim ainu

Ieteicams sagatavot ļoti skaidru un strukturētu instruktāžu un iepriekš paskaidrot, kā darbojas izlaušanās istaba.
Tas, ka visi vispārīgie un drošības noteikumi ir rakstīti punktos kaut kur redzami vai pat rakstīti kaut kur pašā telpā, būs ļoti lietderīgi. (Sākotnēji, protams, atbilstoši tematam.)

Ir arī labi iekļaut papildus laiku, lai izskaidrotu izlaušanās istabas mērķi, atgādinātu skolēniem, ka būs nepieciešami dažādi uzdevumi un, ka komandas darbs un laba komunikācija ir būtiska, ja viņi vēlas izbēgt no istabas.

Vienmēr labāk izvairīties no “sarkanās siļķes”, jeb maldināšana, ar DYS skolēniem. Tomēr, ja jūs izmantojat “sarkanās siļķes”, ieteicams brīdināt cilvēkus, ka tādas varētu būt.

Turēt to mazu

Ja grupas izlaušanās telpā ir mazas, tas uzlabo iekļautību, jo samazina cilvēku skaitu, kas pārvietojas. Tas ļaus ne tikai vienkāršot kustības pašā telpā, bet arī pilnībā iesaistīt visus skolēnus. Jo īpaši bērniem ar disleksiju un disgrāfiju būs vieglāk pārvietoties un atrasties telpā. Tiks samazināts arī stresa līmenis, ko var izraisīt pārpildīta vieta, atvieglojot saziņu un uzlabojot koncentrēšanos.

5.2.2 Par vietas pārvaldību

Turiet to gaisīgu

Ir ieteicams, lai centrā būtu vieta, kas ir viegli navigējama un nepārblīvēta, cik vien iespējams. Tādējādi spēlētāji varēs pāriet no viena stūra uz otru, neskrienot ar balstiem vai citiem spēlētājiem, kas izraisa stresu un/vai traumas.

Turklāt, lai neļautu skolēniem ielūkoties vietās, kurās viņi neskatās, parasti, griestos, sienās utt., ir ieteicams skaidri atzīmēt vietas, kurās ir uzlīmes, vai sakārtot telpu tā, lai skolēniem būtu pieejama tikai daļa no tās, izmantojot soliņus, piemēram, telpas iekšpusē.

Būt konsekventam

Konsekvence ne tikai palīdzēs skolēniem ar mācību grūtību traucējumiem, bet arī ir būtiska izlaušanās telpai kopumā. Ir svarīgi izmantot tādus norādes veidus, kas atbilst tematam, un nodrošināt skaidras, loģiskas pārejas starp dažādām problēmām. Tas palīdzēs studentiem izvairīties no pārpratumiem un palikt uz ceļa telpas loģikas robežās. Dažām vietām patīk izmantot nesaprotamu, nevajadzīgu informāciju vai vienkāršas norādes; ir ļoti ieteicams izvairīties no tiem visiem pēc iespējas vairāk, ja runa ir par macību grūtību traucējumiem.

5.2.3 Par uzdevumu veidiem

Skolēniem ar mācību grūtību traucējumiem viena no labākajām stratēģijām, ko pieņemt, ir pēc iespējas dažādot elementu veidu (kodi, norādes, zīmītes, enigmas utt.) un to veidu atbalstu (rakstīšana, skaņa, gaisma, zīmējumi, matemātika, fiziskās mīklas utt.). Šāda veida vingrinājumos galvenais ir multisensorie stimuli. Tomēr multisensorā stimulācija nav vienāda ar stimulāciju. Ir svarīgi izvairīties no vienas un tās pašas informācijas pārslodzes. Dažādošana arī palīdzēs ierobežot rakstītā teksta un/vai rakstiskā teksta apjomu, kas ir jādara.

5.3 Koodu pielāgošana

Kodi var izpausties kā īpaši izaicinoši dažos gadījumos skolēniem ar mācību grūtību traucējumiem. Pirmais, kas jāņem vērā, ir: kādu kodu lietot?

5.3.1 Uz burtiem balstīti šifri un kodi

Slavenākie šifri un kodi ir uz burtu bāzes un tādējādi prasa rakstīt un lasīt tā, lai būtu vēl sarežģītāk nekā parasti. Pareizi lietojot, šie šifrējumi un kodi var būt noderīgi, tomēr ņemiet vērā, ka lasīšana un rakstīšana ir dažas no galvenajām problēmām, kas jārisina skolēniem ar mācību grūtību traucējumiem un tādējādi pēc iespējas vairāk jāizvairās no tā.

Burtu kodu spektrā ieteicams izmantot īsus kodus, ar pamatmateriālu to atšifrēt. Kods sastāv no grāmatas lappuses un papīra lapas ar caurumiem. Reizēm grāmatas lapas augšpusē caurumos redzami daži burti. Šāds burtu koda izmantošanas veids ir vieglāk pieejams cilvēkiem ar mācību grūtību traucējumiem, jo nenotiek īsta transkripcija vai lasīšana.

Var būt arī aizstāšanas šifrs, piemēram, šifra disks, kas piešķir atbilstošos burtus, vai cits interesants šifrs, kas ir režģa šifrs.

Var tikt izmantoti arī aizvietošanas šifri, kā piemēram, šifru disks, kas parāda atbilstošos burtus vai kādu citu saistošu šifru, kas ir nepieciešams, lai atšifrētu ziņojumu, kā piemēram, dotajā attēlā[38].

Vēl viens orģināls paņēmiens, kā atšifrēt kodu, ir tā saucamās skitalas izmantošana. Tas ir diezgan vienkāršs līdzeklis, lai atrastu kodu, kas nepieciešams vārdu slēdzenes atdarīšanai un šie rīki nav pārāk sarežģīti. Lai izgatavotu šādu skitalu ir nepieciešama kaut kāda veida tūbiņu, kurai apkārt ir jāuztin gara lenta, uz kuras ir uzrakstīti burti. Kad šāda lenta ir rūpīgi un pareizi aptīta, vienā pusē tūbiņai ir jāparādās vārdam, kā to var redzēt attēlā[39].

5.3.2 Uz simboliem balstīti šifri un kodi

Ne visi kodi izmanto burtus, ir ļoti daudz dažādu kodu, kuri izmanto simbolus, krāsas vai, piemēram, signālus (gaismas, krāsas). Vispazīstamākais un izplatītākais no minētajiem ir morzas kods, kurš ir interesants tieši ar to, ka var tikt izmantota gan skaņa, gan gaisma.

Dažādu “vidutāju jeb starpnieku” izmantošana, lai iekodētu ziņojumu, ir interesantāka, nekā vienkārša rakstīšana, īpaši domājot par skolēniem ar mācību traucējumiem. Ir pazīstami arī citi kodi, kā piemēram, klasiskais ar simboliem šifrētais teksts, kurā katrs burts tiek aizstāts ar noteiktu simboli. Bet, kā jau minējām pie burtu kodiem, šāda veida kods var arī kļūt par īstu izaicinājumu.

Ja jūs izmantojat kāda veida kodu, būtu jāizvairās no atšifrējuma koda sadalīšanas un izvietošanas dažādās vietās, kā arī nevajadzētu tajā izmantot dažādus rakstzīmju veidus vai lielumus. Var izmantot divu vai trīs daļu savienošanas paņēmienu, bet jāraugās, lai tos varētu savienot vienā piegājienā.

Ja jūs plānojat izmantot izlaušanās istabā jebkāda veida rakstītprasmes uzdevumus, pārliecinieties, ka izmantojat viegli atpazīstamu rakstzīmju veidu jeb fontu, kā piemēram, Ariel vai Century Gothic, kā arī jāpiedomā pie teksta salasāmības un kontrastiem. Būtu vēlams izmantot rakstzīmju lielumu no 12 līdz 14, kā arī vēlams izmantot 1,5 izmēra rindstarpas. Kā arī ir jāatceras, ka ir labi jebkuru tekstu papildināt ar attēliem, ilustrācijām vai zīmējumiem. Šāda veida attēli var papildināt spēles pieredzi. Dažiem skolēniem palīdzēt varētu arī tas, ka tiek dota iespēja nevis rakstīt ar roku, bet drukāt uz klaviatūras.

5.4 Slēdzeņu pielāgošana

Slēdzenes ir viens no lielākajiem šķēršļiem uzdevumu izpildē cilvēkiem ar kāda veida mācību traucējumiem. Ļoti bieži šādiem cilvēkiem nav labi attīstītas sīkās motorikas prasmes, kas var radīt grūtības atvērt kāda konkrēta veida slēdzenes. Tomēr, par atvieglojumu visiem jāsaka, ka ir pieejams ļoti plašs dažādu slēdzeņu klāts un noteikti ir iespējams piemeklēt tādas, ar kurām spētu tikt galā arī cilvēki ar mācību traucējumiem.

Var izmantot vienkāršas atslēgu slēdzenes, ja vien netiek izmantotas pavisam sīkas slēdzenes. Pamatnoteikums, lai pēc iespējas labāk izvairītos no slēdzenēm, kuru atdarīšanai nepieciešamas sīkās motorikas prasmes, ir vienkāršs – vai nu jāmeklē lielāka slēdzene, vai arī slēdzene, kuru ir viegli praktiski izmantot, pat ja atrast pamatkombināciju nav nemaz tik vienkārši.

Vārdu slēdzenes var būt īsts izaicinājums. Tas ir gan tādēļ, ka tās ir vistiešākajā veidā saistītas ar vārdu pareizrakstību, gan arī tādēļ, ka ir nepieciešams labas sīkās motorikas prasmes, ja vien neizdodas atrast pietiekami lielu slēdzeni ar nelielu burtu skaitu, ar ko ir viegli rīkoties un kurā tiek izmantots viegli atpazīstams fonts.

Piemēram, kripteksi var radīt problēmu, ja vien tie nav pietiekami lieli un atslēgai netiek izmantots vienkāršs vārds. Labāk būtu izvairīties no tādiem sīkiem un smalkiem kripteksiem kā redzams attēlā [40], savukārt pievienotajā linkā[41] ir redzama videopamācība, kā izgatavot kartona kripteksu, kas būs tieši tik liels un vienkāršs, cik nepieciešams. Tas ir ļoti vienkārši un praktiski, jo ļauj izmantot gandrīz jebko, sākot ar burtiem un cipariem, līdz pat dažādiem simboliem.

Ja izmantojat ciparu slēdzenes, jāņem vērā, ka tām jābūt pietiekami lielām, lai nebūtu nepieciešamas īpašas sīkās motorikas prasmes un kas nebūs pārāk sarežģītas. Jāņem vērā, ka skolēni ir dažādi un, piemēram, skolēniem ar diskunkuliju šāda slēdzene var būt pārāk liels izaicinājums. Vēl viena slēdzene, kas var kļūt par diezgan lielu izaicinājumu skolēniem, īpaši tiem, kam ir ar disleksiju saistīti mācību traucējumi, ir vienvirziena slēdzene. Tā kā šiem skolēniem ir grūtības nošķirt labo no kreisās puses, vienvirziena slēdzene var izrādīties pārāk sarežģīts uzdevums. It īpaši tāpēc, ka to ir grūti atgriezt sākuma stāvoklī un nekad nevar zināt, cik soļu ir jāveic, lai to atslēgtu. Tādēļ vienvirziena slēdzenes šādos gadījumos nav ieteicams izmantot.

Kā alternatīva var tik izmantots mehānisks process, ja vien tas nav pārāk īss, vai arī loģikas mīkla.

Noslēgumā jāpiebilst, ka vēlams izvairīties no tehniski ļoti sīkiem un smalkiem uzdevumiem, kā arī sarežģītiem vai mulsinošiem rakstiem un vārdiem. Labāk izmanot mehāniskas mīklas ar vispārējiem, viegli atpazīstamiem rakstiem. Arī loģikas uzdevumi un mīklas ir atbilstoši un labi rīki darbā ar skolēniem, kam var būt dažāda veida mācību traucējumi.

5.5 Tehnoloģisko sastāvdaļu pielāgošana

5.5.1 Vispārīgi

Viens no galvenajiem izaicinājumiem skolēniem ar mācību traucējumiem ir sensoro stimulu pārsātinājums. Lai arī ir labi variēt dažādus stimulāciju veidus un dažādot sensoro informāciju, tomēr, izmantojot visu uzreiz un vienkopus, var rasties apjukums un informācija var izrādīties pārāk mulsinoša.

Piemēram, kāds var vēlēties radīt trauksmainu atmosfēru ar izteiktu laiku ierobežojumu, izmantojot trauksmes signālus, nemitīgi atkārtojot instruktāžas, izmantot stroboskopiskas sarkanas gaismas, varbūt lietot pogas ar dažādiem krāsu signāliem u.tml. Viss nosauktais kopā ar spiedienu, ko rada laika atskaite, visticamāk, būs pārāk liels izaicinājums skolēniem ar mācību traucējumiem. Šiem skolēniem būs grūti nošķirt svarīgo informāciju un koncentrēties trokšņu, gaismu un skaņefektu dēļ.

5.5.2 Citi tehnoloģiskie komponenti

Veidojot izlaušanās istabu, ir noderīgi izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Lai papildinātu rakstiskas un mutiskas instruktāžas, lai iepazīstinātu ar izlaušanās istabas tematiku vai galveno varoni, ir lietderīgi izmantot video ievad instuktāžu.

Var tikt izmantoti arī citi tehniskiem komponenti, piemēram, taimeri vai dažāda veida pulksteņi. Skolēniem ar mācību traucējumiem parasti patstāvīga laika aprēķināšana rada problēmas, īpaši, ja tie ir skolēni ar disleksiskiem vai diskinkulāriem traucējumiem. Šādos gadījumos tradicionālo pulksteņa laika rādījumus var būt grūti nolasīt un būtu ieteicams lietot saprotamākas un vizuāli skaidrākas laika norādes. Tās var būt gan elektroniskā pulksteņa formā, ja izlaušanās istabas darbība notiek reālajā laikā un mūsdienās, vai arī stundu rādītāj-pulksteņi, ja tiek izmantots citu laikmetu dizains. Smilšu fiziskais daudzums var palīdzēt vizualizēt, cik daudz laika vēl ir atlicis uzdevumu izpildei.

Tā vietā lai izmantotu tradicionālus pulksteņus, var tikt izmantoti dažādi līmeņi. Piemēram, mūsdienīgākām tēmām var izmantot norādes, cik gaisa vēl ir palicis telpā, ko norāda kāds elektronisks indikators (izdomāts, protams). Ja istabas uzdevums ir atrast zāles kādai slimībai, piemēram, var tikt norādīts inficēto cilvēku skaits, kuru sasniedzot, izārstēšanās un izglābšanās iespējas vairs nepastāv, tādejādi tiek izmantots “inficēto cilvēku skaitītājs” kā laika limita norāde. Tiešsaistē ir pieejamas vairākas tīmekļa vietnes, kas piedāvā radīt bezmaksas laika atskaites sistēmas.

5.6 Savstarpēji aizstājamas norādes, atkarībā no izlaušanās istabas lietotāju vajadzībām

Ir divu veidu norādes, par kurām var tikt runāts izlaušanās istabu kontekstā. Pirmkārt, tās ir norādes, ko spēles dalībnieki patstāvīgi var atrast fiziskajā izlaušanās istabas telpā dažādās vietās. Otrkārt, tās ir norādes, ko spēlētāji saņem no Spēles Meistara jeb instruktora gadījumā, ja spēlētāji ir nonākuši strupceļā.

5.6.1 Spēles norādes

Pirmais, kam ir jāpievērš uzmanība, domājot par spēles norādēm, ir to saskaņotība. Lai saglabātu izlaušanās istabas kontekstu, jebkurai norādei ir jāiekļaujas spēles tematikā. Nākamais, kam jāpievērš uzmanību, ir tas, lai tiktu izmantotas dažāda veida norādes. Jebkas, kas atrodas izlaušanās istabā, var kalpot kā norāde, ieskaitot jebko, kas tematiski tajā neiederas, itin kā neatrodas “īstajā vietā”.

Krēslu skaits telpā var būt atbilstošs, bet grāmatu plauktā var trūkt kādas grāmatas, tā var būt mūzika, kas tiek atskaņota fonā vai attēli, kas atrodas uz sienām u.tml. Šāda veida norādes var būt noderīgākas 61.mācību traucējuma gadījumā labāk, nekā dažādu sarežģītu rakstisku kodu izmantošana. Skolēni ar mācību traucējumiem ir tendēti vairāk orientēties uz kopainas saskatīšanu, tādejādi šāda veida norādes kļūst pat ļoti vēlamas, jo nerada skolēniem papildus uztveres problēmas.

5.6.2 Norādes no spēļu meistara jeb instruktora

Viena no izlaušanās istabu galvenajām iezīmēm, kas ļauj izlaušanās spēlei brīvi ritēt un spēlētājiem ļauj izbaudīt spēles sniegto pieredzi, ir šo spēļu pārraudzības nodrošināšana. Parasti šādu pārraudzību nodrošina spēles meistars jeb instruktors, mūsu gadījumā, šādu pārraudzību nodrošinās skolotājs. Ja izlaušanās spēlē plāno piedalīties skolēni ar mācību traucējumiem, ir labi spēles instruktoram jau iepriekš to zināt un pielāgot spēlē esošo informāciju, kas ļautu sniegt atbilstošas norādes. Lielākais izaicinājums ir laikā apstāties, ļaujot skolēniem pašiem uzminēt nākamo soli, nesniedzot viņiem tiešas atbildes. Palīdzībai no spēles instruktora puses ir jābūt pēc iespējas mazākai, nemanāmākai, galvenais uzdevums ir tikai virzīt skolēnus vajadzīgajā virzienā un sniegt palīdzību, ja viņi nonāk strupceļā. Dažkārt ir grūti atrast šādu līdzsvaru, bet tieši tas sniedz spēles dalībniekiem neaizmirstamu un vērtīgu pieredzi.

Tātad, kā padarīt spēles instruktora palīdzību nemanāmu? Tas ir atkarīgs no tā, kā ir veidota pati izlaušanās istabā, kāds ir tās noformējums un tematika. Var tikt izmantots ekrāns, uz kura parādās rakstiski norādījumi vai, piemēram, čats, kurā atklājas kādi pavedieni, tādā veidā nepārkāpjot spēles noteikumus. Ja norādes ir obligāti jāsniedz rakstiskā veidā, spēles instruktors pirms spēles var ieteikt spēlētājiem īpaši pievērst uzmanību rakstiskām ziņām vai signāliem, vai ideālā gadījumā, labs lasītājs var tās nolasīt skaļi, lai cilvēki ar grūtībām vai lēnie lasītāji arī var pilnvērtīgi piedalīties spēles procesā. Norādes, protams, var tikt dotas arī mutiski, piemēram, izmantojot radio vai mikrofonu u.tml. Šādā gadījumā ir jācenšas izvairīties no parazīt-trokšņiem vai baltā trokšņa, kas var rasties spēles gaitā.

5.7 Savstarpējās mijiedarbības nozīmība

Kā jau iepriekš ticis minēts, lielākais spēlētāju spēks spēles gaitā izlaušanās istabā slēpjas tieši spēlētāju kā komandas sadarbībā. Tiklīdz spēlētāji nonāk izlaušanās istabas spēlē, viņiem būtu jāpaļaujas uz visu komandas biedru spējām.

Ir jābūt labai savstarpējai komunikācijai grupas vidū un uzdevumi ir jāsadala līdzvērtīgi starp grupas biedriem. Ikviens tiek iesaistīts un nav nekā nosodāma tajā, ja kādam neizdodas atrisināt kādu no uzdevumiem, bet ir svarīgi, lai grupa savā starpā dalītos ar informāciju. Liela daļa no 62.izlaušanās istabas paļaujas tieši uz komandas darbu un sadarbību, meklējot norādes un risinot uzdevumus. Tā ir izlaušanās istabas atrisinājuma atslēga un tas ir jāuzsver pirms spēles sākšanas.

Cilvēki, kam ir kāda veida mācību traucējumi, iespējams saskarsies ar grūtībām, risinot uzdevumus, bet katram no viņiem noteikti būs viņu stiprās puses, kas ļaus pilnvērtīgi iesaistīties, nejūtoties atstumti malā tikai tādēļ, ka nespēj veikt kādus konkrētus uzdevumus. Tā kā arī šiem spēles dalībniekiem būs uzdevumi, kas ir domāti viņiem, katrs dalībnieks spēs pildīt savu daļu no kopējās misijas un neviens netiks atstāts malā. Uzsvars uz savstarpēju sadarbību un savstarpēju darbību papildināšanu var palīdzēt skolēniem saprast, ka nespēja tikt galā ar kādu konkrētu uzdevumu veidu nenozīmē, ka viņi ir nespējīgāki par citiem, skolēniem ir jāapzinās, ka komandas darbs gūst pārsvaru pār individuālu sniegumu.

Ir ļoti interesanti paskaidrot skolēniem, ka jau iepriekš var tikt sadalītas lomas. Spēlē var būt meklētāji, risinātāji, koordinatori un pārrunu veicēji u.c. Kā arī šīs lomas var mainīties spēles gaitā. Parasti tas notiek dabiski, cilvēki automātiski izvēlas darīt to, kas viņiem šķiet visērtāk, kas padodas. Tomēr, jāņem vērā, ka grupā, kurā visi tikai gribēs meklēt norādes, bet neviens neuzņemsies tās risināt, kā arī gadījumos, ja grupas biedri savstarpēji nekomunicēs, visticamāk, spēles uzdevumi tā arī paliks neatrisināti un misija netiks izpildīta, pat ja visas norādes tiks atrastas.

Šis savstarpēji papildinošais aspekts ir tas, kas visvairāk ir jāizceļ izlaušanās istabā, īpaši, ja piedalās skolēni ar mācību traucējumiem. Kā tika apskatīts šajā nodaļā, liela daļa no kodiem, slēdzenēm un norādēm visticamāk radīs papildus sarežģītību uzdevumu izpildē skolēniem ar kāda veida mācību traucējumiem. Ja grupa tiešām darbojas kā komanda, šos “vājos punktus” var aizstāt un katrs no komandas locekļiem grupā var demonstrēt savas stiprās puses.

Iepriekšējā sadaļa

Kā īstenot izlaušanās istabu norisi?

Nākamā sadaļa

Secinājumi