Satura rādītājs
IEVADS
1 daļa: Stāstu stāstīšana izlaušanās istabās efektīvai pedagoģijai
2 daļa: Kā izveidot izlaušanās istabu izglītībai
3 daļa: Resursi satura atrašanai
4 daļa: Praktiski padomi
5 daļa: Traucējumi vai nesspēja
6 daļa: Pozitīvi lomu modeļi meitenēm
Bibliogrāfija
Šajā nodaļā mēs izskaidrosim, kā pārvaldīt grūtības, veidojot izglītojošu izlaušanās istabu. Pirmkārt, mēs noskaidrosim izglītojošo izlaušanās istabu izaicinājumus, kas rodas no formālās izglītības sistēmas, kā arī skolotāju, studentu un izglītības iestāžu attieksmes. Tad mēs turpināsim pieņemt lēmumus par izlaušanās istabas veida izvēli, sagatavošanu un turpmākajām skolotāju sanāksmēm, kas saistītas ar istabas izveidi, ieviešanu un noformējumu. Mēs pievērsīsimies arī dažiem praktiskiem apsvērumiem par gatavas spēles pārbaudīšanu. Tālāk mēs runāsim par spēlētāju atbalstīšanu un grupas dinamiku. Tad mēs apspriedīsim, kā pārvaldīt laika ierobežojumus, un sniegsim padomus, kā pārbaudīt mācību mērķu izpildi un zināšanu iegūšanu. Visbeidzot, mēs izskaidrosim pārskatu sniegšanas nozīmi.
1. Grūtību pārvaldīšana
Zemāk mēs aplūkosim dažas no galvenajām grūtībām, kas saistītas ar izglītojošām izlaušanās istabām.
Formāla izglītības sistēma
Nepārtrauktās izmaiņas nacionālajās mācību programmās, prioritātes, kas saistītas ar mācīšanas un mācību procesa metodoloģiju, un izmaiņas izglītības iestāžu stratēģijās ir objektīvi šķēršļi izglītojošu izlaušanās istabu faktiskai ieviešanai skolā.
- Attieksmes:
Tradicionālajā attieksmē pret mācīšanu (Saskaņā ar Ričardsu (2008), metodoloģijas tiek skaidrotas kā mācīšanās formas, kuras lielā mērā tika uzskatītas par skolotāja kontrolētām. Šajā sakarā tradicionālās klases tika uzskatītas par svinīgām vietām, kur skolēni sēdēja rindās kā skatītāji, kamēr skolotājs sēdēja viņu priekšā, kā mērs vai priesteris to darītu (Crawford et al., 2005).
Atšķirībā no tradicionālajām metodikām, mūsdienu mācību metodika ir daudz vairāk orientēta uz studentiem. Scrivener (2005) skaidro, ka mūsdienu metodoloģijā galvenā skolotāja loma ir palīdzēt studentiem mācīšanās procesā, iedrošinot, iesaistot un palīdzot viņiem izmēģināt lietas un izpētīt. Dažu skolotāju pretestība novatoriskiem elementiem pedagoģiskajā praksē un eksperimentiem klasē radītu grūtības izlaušanās spēļu ieviešanai.
Skolēnu attieksme ir ļoti svarīgs faktors inovāciju realizēšanai. Izglītības procesa dalībnieku – direktoru, skolotāju un studentu – iekšējā pretestība (tieša vai netieša) ir ļoti nopietns izaicinājums, kas jāpārvar. - Laiks:
Katrs jaunais darbs, katra jaunā ideja un metodiskā attīstība ir saistīta ar daudz personiskā laika un pūļu ieguldīšanu idejas attīstībai, darbības plānošanai un idejas īstenošanai. Tiesiskie ierobežojumi, kas saistīti ar mācību satura izklāstu klasē un noteiktu zināšanu, prasmju un kompetenču iegūšanu, kas prasa stingru noteiktu pedagoģisko metožu ievērošanu un ierobežotu laiku dažādām disciplīnām, arī var būt izaicinājums izlaušanās spēļu integrēšanā reālajā mācību programmā. - Atbalsts no skolotājiem
Dažos gadījumos izlaušanās istabas izstrāde un ieviešana nozīmē veselas skolotāju komandas piedalīšanos. Viņiem vajadzētu būt vienādai attieksmei pret mācību metodēm. Visu skolotāju atbalsts ir svarīgs faktors praktiskā īstenošanā.
1.1. Izlaušanās spēles veida izvēle
Saskaņā ar sākotnējo analīzi un secinātajiem izaicinājumiem, skolotāju komandai pirms scenārija izstrādes jāizlemj, kā īstenot šīs aktivitātes, un jāvienojas par katra uzdevuma risināšanai nepieciešamo dalībnieku skaitu – mazas skolēnu grupas (līdz 10), visa klase (sadalīta 4-5 skolēnu grupās), atsevišķi dalībnieki.
- Sagatavošanās sanāksme skolotājiem, kas iesaistīti izlaušanās istabas izstrādē un ieviešanā
Ir patiešām viegli izveidot aizraujošu un jautru izlaušanās istabu, kas ietver norāžu atrašanu un ar saturu saistītu mīklas problēmu atrisināšanu, taču pavisam cita lieta ir izmantot stabilas mācību stratēģijas, kas atbilst aktivitātei, lai noskaidrotu mācību rezultātus. Kaut arī spēlei jābūt jautrai, mīklas, norādes un spēles stratēģija jābalsta uz pareizām pedagoģiskām pieejām, piemēram, iepriekšēju zināšanu atsaukšanu, informācijas izvērtēšanu, saiknes veidošanu utt. Komandai jāizvēlas izglītojošā uzdevuma galvenā ideja un tēma. Visiem uzdevumiem un aktivitātēm jābūt saskaņā ar iekļauto priekšmetu mācību programmu. Uzdevumi var kalpot studentu zināšanu diagnostikai pirms jaunas tēmas vai studiju jomas apguves. Dažas aktivitātes skolēniem var sniegt jaunu informāciju, jaunas zinātniskas koncepcijas vai jaunas idejas. Citas aktivitātes var koncentrēties uz pašmācību vai prasīt jau iegūto zināšanu un prasmju izmantošanu no iepriekšējām nodarbībām. Komandai vajadzētu arī apsvērt veidus, kā novērtēt skolēnu progresu, un izstrādāt kritērijus šī progresa novērtēšanai. Jāizstrādā arī atbilstoši testi, lai objektīvi novērtētu studentu izglītības progresu. Paredzamajiem rezultātiem jābūt skaidri un konkrēti definētiem, lai studenti sasniegtu spēles aktivitātēs izvirzītos mērķus. - Nākamās skolotāju sanāksmes
Turpmākajās sanāksmēs komandai jāidentificē un jākoordinē izglītojošais saturs un jāizvēlas iekļautās tēmas. Skolotājiem būtu vēlams izvēlēties izaicinošus un interesantus uzdevumus.
Skolotājiem jāizvēlas sarežģītības pakāpe, kas atbilst viņu skolēnu zināšanu līmenim. Lai to nodrošinātu, skolotājiem jāizanalizē skolēnu vajadzības un mācīšanās pieejas. Skolotājiem jāuzstāda dažādas grūtības pakāpes uzdevumi, ņemot vērā vecumu grupu un skolēnu individuālās mācīšanās prasmes, kā arī programmas satura prasības. Visiem izvēlētajiem uzdevumiem pilnībā jāatbilst mācību programmai. - Izlaušanās istabas izstrāde
Komandai jāvienojas par spēles iglumu, dalībnieku grupu skaitu, un dalībnieku skaitu katrā grupā. Sadalījumu var izdomāt pēc dalībnieku vajadzību izpētes.
Skolotāji sagatavo scenārijus un spēles daļas. Visām spēles detaļām jābūt sinhronizētām un saskanīgām, tām jābūt skaidram gala mērķim un beigām.
Komanda
Komanda izstrādā fizisko telpu un sagatavo ainas dažādām aktivitātēm. Komanda izlemj, kā panākt spēles līdzsvaru – dažādu veidu mīklas; dažādu grūtības pakāpju mīklas; daudz dažādu lietu, ko cilvēki var darīt; dažādu veidu slēdzenes. Skolēni var netīši iznīcināt vizuālo materiālu, mīklu vai norādi. Komandai vajadzētu izveidot rezerves detaļas, ja nepieciešama to nomaiņa, vai arī ja spēle būtu jāvada vairākām klasēm vienlaicīgi. - Praktiski ieteikumi spēles testēšanai
Kad komanda ir izplānojusi spēli un sagatavojusi mīklas, kas veido spēli, viņiem tās visas jāsavieno. Pēc visa darba, ko skolotāji ieguldīja spēles veidošanā, viņi patiešām nevēlas, lai pavedieni nedarbotos vai kaut kas spēlē netiktu pievienots. Viņiem vajadzētu vēlreiz izlasīt savu spēles skaidrojumu un pārbaudīt visas mīklas un padomus, lai pārliecinātos, ka spēle ir gatava darbam!
Komandai jāpārbauda spēle ar vairākām auditorijām pirms tās izmantošanas ar skolēniem. Dažas mīklas var aizņemt ilgāku laiku, nekā komanda gaidīja, citas īsākas, un citas nav atrisināmas, kā rakstīts – panākumu atslēga ir daudzlīmeņu spēles testa stratēģija ar pārskatījumiem starp katru jauno dalībnieku grupu. - Testa izspēle
Šis posms ļaus skolotājiem atklāt, vai viņiem ir pareizais spēles un mācīšanās līdzsvars. Spēle ir jāpārbauda arī attiecībā uz pieejamību plašam cilvēku lokam – cilvēkiem ar invaliditāti, alerģijām vai fobijām. Spēles drošība visiem dalībniekiem ir arī ļoti svarīga, un tā ir jāņem vērā testēšanas laikā.
2. Spēlētāju atbalstīšana
Lai atbalstītu dalībniekus, skolotāji izstrādā izlaušanās istabas noteikumus un pirms spēles sākuma visus ar tiem iepazīstina. Tos var prezentēt mutiski, digitāli, vai pielikt pie sienas kā plakātu. Skolotājiem jāiepazīstina skolēni ar izlaušanās spēles formātu un jādod īss pārskats par scenāriju/stāstu.
Jāiepazīstina arī ar uzvedības noteikumiem, neparastām slēdzenēm vai grūtībām tās atbloķēt.
Visiem dalībniekiem ir jāiepazīstas ar noteikumiem par veselības un drošības uzturēšanu, kas ietver pieņemamās uzvedības normas telpā un kā rīkoties ārkārtas gadījumos.
Nekad nevar zināt, kā cilvēki pirmo reizi reaģēs un darbosies šāda veida mācību vidē.
Grupas disfunkcija ir parādība, kas noteikti var tikt novērota. Ko darīt, ja spēle izrādās grūtāka, nekā gaidījāt, un izglītojamie nespēj pabeigt laikā?
Jums vajadzētu izstrādāt sistēmu, kas ļautu kontrolēt spēles laikā notiekošo. Lai sazinātos ar spēlētājiem, skolotājs spēles laikā var atrasties telpā (tieša saziņa) vai skatīties no slēptas vietas ārpusē, izmantojot tālruni, rāciju vai īsziņu sūtīšanu, izmantojot planšetdatoru vai viedtālruni.
Skolotāji, ja nepieciešams, dod padomus un norādes, lai mazinātu grūtības – viņi izlemj, cik padomus var dot, kā tos dot (pēc pieprasījuma, vai kad viņi paši domā, ka tie ir vajadzīgi), kā arī vai norādes būs tiešas vai noslēpumainas.
Spēles laikā skolotājs nedod norādījumus, tāpēc var bez apmulsuma vērot skolēnu mācīšanās procesu. Tādējādi skolotājs var noteikt, kuri skolēni piedalās, kuri skolēni iestrēgst kādā uzdevumā, un var sniegt vairāk norādījumu tiem, kuriem tas nepieciešams. Skolotājam spēles laikā vajadzētu vērot, mijiedarboties un pierakstīt studentu mācīšanos un sasniegumus.
Izlaušanās spēles laikā ir ārkārtīgi svarīgi atrast līdzsvaru starp skolotāju norādījumiem un dalībnieku autonomijas izjūtu.
Skolotājiem jānodrošina visu iesaistīto skolēnu aktīva līdzdalība. Kad visa klase, kas sadalīta 4-5 skolēnu grupās, vienlaikus spēlē spēli vienā telpā, lielākajā telpā būtu jānorobežo atsevišķas mazākas mācību telpas. Lai veicinātu komandas darbu un sadarbību mācīšanās nolūkā, ieteicams izmantot dažādas digitālās ierīces.
3. Laika ierobežojuma uzstādīšana
Spēles laika sadalījumam ir liela nozīme, lai noteiktu tās praktisko lietderību. Ja pati spēle ilgst 60 minūtes, tad jāparedz 15 minūtes, lai iepazītos ar noteikumiem un scenāriju pirms tās sākuma, 10 minūtes diskusijai pēc spēles beigām, kā arī jāatvēl laiks telpas tīrīšanai un sakopšanai. Visas šīs lietas ir rūpīgi jāapsver, lai šo spēli klasē varētu ieviest efektīvi.
4. Izglītojošo mērķu sasniegšana un atskats
Izglītojošās izlaušanās istabas mērķis pamatā ir tieši mācīšanās process. Tāpēc pirms spēles ir ļoti svarīgi:
- Pārbaudīt spēles spēlējamību;
- Apsvērt, cik lielā mērā spēle palīdz sasniegt tās uzstādītos mācību mērķus;
- Pārdomāt pieeju pašnovērtējumam attiecībā uz mācību rezultātiem;
- Pašam pārbaudīt izlaušanās istabu pirms testēšanas.
Spēle jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tā ir piemērota un atkārtojama, un ka tā atbilst izvirzītajiem mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem. Dalībnieku pašnovērtējums par sasniegtajiem izglītības mērķiem ir arī labs spēles novērtēšanas rīks. Pirms testēšanas var veikt pašpārbaudi.
Izlaušanās pieredzes spēks bieži vien slēpjas atskatā pēc spēles. Atskats kā refleksija par mācīšanos. Tas ir viens no vissvarīgākajiem aspektiem. Skolēni var tik ļoti iedziļināties izlaušanā, ka ne vienmēr var aptvert visu, kas viņiem būtu bijis jāiemācās. Visā skolēnu dalības izlaušanās spēles laikā, pārskata posms ir viņu vienīgā iespēja pārdomām; bet bez pārdomām pieredze nevar novest pie ilgtermiņa zināšanām.
Vienmēr iekļaujiet kāda veida atskatu un / vai novērtējumu pēc aktivitātes, lai pārliecinātos, ka galvenie mācību punkti tika uztverti un izprasti. Grupās skolēniem būs jānovērtē divi aspekti – pašas izlaušanās istabas vērtība, kas būs noderīga, lai identificētu visas problēmas un tās novērstu; un viņiem būs jānovērtē sevi kā grupu. Skolēniem jāapzinās, ka tas, ko dara viena persona grupā, var ietekmēt visus pārējos partnerus.
Skolotāji var iepriekš izdomāt, kādus aspektus izrunāt atskata laikā, vai arī ļaut skolēniem tos izdomāt pašiem spēles laikā. Skolēniem var likt uzdot jautājumus vai dalīties ar savām pārdomām arī spēles galējā uzdevuma ietvaros. Skolotājiem jāatvēl vismaz 10-15 minūtes, lai skolēni varētu izrunāt savu pieredzi. Ieteicams panākt, lai skolēni paskaidro katru no mīklām, un pēc tam apspriest, ko novēroja skolotājs. Ir svarīgi norādīt laikus, kad skolotāji saskatīja komunikācijas pilnīgu sabrukumu, vai arī kad viņiem šķita, ka skolēni ir uz viena viļņa. Tas ir lielisks veids, kā skolēniem saprast, kur slēpjas viņu stiprās puses un nepilnības.