Priekules Ikars

1670. gadā vietējais kalējs izgatavoja spārnus un mēģināja lidot kā putns. Lai gan viņš tālu netika, viņš tika nogādāts tiesā un sadedzināts kā burvis. Kas notiktu, ja mēs ieietu viņa istabā, pirms viņu sadedzina, un izglābtu viņu?
Jūs atrodaties Erasmus+ apmaiņas braucienā, viesojoties nelielā Latvijas pilsētiņā. Jūsu partnerskola atrodas pilī, kas piederēja vācu baronam Korfam un viņa sievai. Pils ir diezgan garlaicīga, izņemot skaisto ieleju ar nelielu upi tās priekšā. Aiz upes, kalnā, atrodas baznīca ar augstu torni un gaili tās smailē. Gailis ir redzams no jebkuras vietas pilsētā, ir sajūta, ka gailis jūs vēro, lai kur jūs atrastos... Jūs ierosināt apmeklēt torni, kas izrādījās iespējams tajā pašā pēcpusdienā. Vietējās pašvaldības kundze pasniedza jūsu grupai abas sarūsējušās atslēgas un lepni paziņoja, ka Ikars izlidojis pa torņa logu. Ikars? Bet jūs zināt to veco grieķu leģendu no galvas un, pieklājīgi uzsmaidot kundzei, jūs visi uzkāpjat uz torni. Pēdējā laikā šeit nav bijuši daudz cilvēku! Šaurās un stāvās dzelzs kāpnes ir netīras un smaržo pēc dūmiem. Baznīca celta 1683. gadā, teikts, taču viss neizskatās īsti vecs, drīzāk pat moderns. Un kam šī otrā atslēga ir paredzēta? Jūs ejat uz augšu un uz augšu, kļūst tumšāks un šaurāks. Kāpņu gals, nav gaismas, pat ne loga, kundze minēja... Kas ir tā zemā skaņa? Visi klausās, bet nekā... Nē, atkal! Skaņa nāk no biezās sienas. Tu tausties pa sienu tumsā un atrodi durvju rokturi un atslēgas caurumu. Aha, durvis un otrā atslēga! Jūs atverat to un visi ieejat diezgan lielā torņa istabā. Tajā atrodas vecs dators, kas, šķiet, joprojām darbojas...