Priekules Ikars

Drosmīgais un neapdomīgais kalējs izgatavoja milzīgus spārnus, lai būtu pirmais cilvēks, kurš mēģinātu pārvarēt zemes gravitāciju un paliktu dzīvs.
17. gadsimtā Priekules muižā dzīvoja kalps, kurš bija talantīgs mehāniķis, tāpēc līdz pat mūsdienām viņu atceras saistībā ar viņa izcilo un dīvaino aeronautikas eksperimentu. Proti, viņš no Priekules baznīcas torņa nolaidās ar pašdarinātiem spārniem, par milzu pārsteigumu daudziem skatītājiem vēcinot spārnus. Viņš nolidoja aptuveni divas jūdzes, līdz nokrita un salauza kāju. Viņš to nenožēloja, jo bija drosmīgi veicis varoņdarbu, taču viņam nebija ienācis prātā, ka būtu noderējusi stūre. Tomēr līdz otrajam mēģinājumam viņš netika. Viņš drīz nomira, un viņa ķermenis tika apglabāts tajā pašā vietā, kur viņš nokrita. Neskatoties uz vēsturiskās patiesības neskaidrībām, leģenda par Priekules Ikaru ir tik skaista un iedvesmojoša, ka Ikara vārdā nosauktās Priekules muižas kalējs ir kļuvis par Priekules novada identitātes simbolu: 2010. gadā Valsts heraldikas komisija un Priekules novada dome apstiprināja ģerboni Priekules novada ar šo simboliku. Katru gadu augustā Priekules Ikara svētkos pilsētas lidlaukā ikvienam ir iespēja lidot ar lidmašīnu, lai paskatītos uz Priekuli no putna lidojuma, kā to savulaik darīja Ikars.