Smadzeņu skalošana

1956, Londona. Jūs esat ietekmīgas un bagātas ģimenes locekļi. Jūs un visa jūsu ģimene pamodāties dīvainā vietā, kas izskatās pēc šausminošas spīdzināšanas kameras. Jūs neatceraties, kā jūs šeit nokļuvāt vai kas notika. Pēdējais, ko atceraties, ir tas, ka jūs atnācāt uz klīniku, lai saņemtu terapiju pie slavenās psihoterapeites Annas Freidas, uz “grupas-ģimenes terapiju”, lai uzlabotu attiecības, veidotu saites un uzlabotu dzīves kvalitāti. Jūs apskatāt sevi: izskatās, ka (izņemot šoku) ar jums viss ir kārtībā, un viss, ko jūs šobrīd vēlaties, ir doties mājās. Istabā ienāk medmāsa un saka, ka pēc stundas jums būs kārtējā zāļu deva un elektrokonvulsīvā terapija. "Atvainojiet, ko!? Nekam nepiekritām, pieprasām nekavējoties atbrīvot no šejienes! Mēs iesniegsim sūdzību pret dakteri Freidu." Medmāsa atbild: "Jūs vairs neesat sakteres Freidas aprūpē. Jūs esat kvalificējušies citai terapijai, ko sauc par labvēlīgu smadzeņu skalošanu. To sponsorē CIP – jūs esat labās rokās. Lūdzu, atpūtieties." Tad viņa iziet un jūs iezslēdz. Jūs šeit nepavadīsiet ne mirkli vairāk, ir pienācis laiks izkļūt, pirms sākas eksperimenta nākamais posms. Noteikti ir izeja no šī vājprāta...