Marks Rothko

Viņš studēja gleznošanu Jēlas universitātē un pēc tam kļuva par vienu no “The Ten” - vērienīgu jauno mākslinieku grupu, kas vēlējās popularizēt abstrakto mākslu Amerikā. Mākslinieks vienmēr pretojās sava darba nozīmes skaidrošanai. “Klusums ir tik precīzs,” viņš teica, baidoties, ka vārdi tikai paralizēs skatītāja prātu un iztēli. 1954. gadā Rotko lūdza uzstādīt viņa lielākās bildes tā, lai tās vispirms būtu redzemas tuvumā, lai pirmais iespaids būtu, ka skatītājs atrodas gleznas iekšā. Slims un ciešot no depresijas, Rotko izdarīja pašnāvību 1970. gada 25. februārī. Tajā laikā viņš tika plaši atzīts pasaulē par viņa būtisko lomu nereprezentatīvās mākslas attīstībā. Piecas desmitgades ilgušās karjeras laikā viņš radīja jaunu un kaislīgu abstraktās glezniecības formu. Rotko darbu raksturo stingra uzmanība tādiem formāliem elementiem kā krāsa, forma, līdzsvars, dziļums, kompozīcija un mērogs, tomēr tie nebija vienīgie viņam svarīgie koncepti. 1957. gadā Rotko tika pasūtīta gleznu sērija ļoti dārgam Ņujorkas restorānam. Problēma bija tā, ka Rotko negribēja, lai viņa gleznas tiktu pakārtas tur, kur ēd bagāti cilvēki, taču viņš domāja, ka varētu būt interesanti redzēt, vai viņš varētu uzgleznot tik tumšas un nomācošas gleznas, ka apmeklētājiem negribētos ēst. Viņš izveidoja virkni melnu un sarkanbrūnu attēlu, kas bija ļoti drūmi. Kad tie bija pabeigti, viņš nolēma tos restorānam tomēr nedot un tā vietā nodeva galerijai Tate. Šos darbus sauc par Segram sienas gleznojumiem.