Džons Heršels

Džons Heršels dzimis Slau 1792. gadā. Viņš ieguva izcilu izglītību - 1809. gadā viņš iestājās St John's College (Kembridžas) universitātē, kur strādāja ar lielu daudzumu matemātisko darbu. 1812. gadā viņš iesniedza savu pirmo matemātisko darbu Karaliskajā biedrībā. 1813. gadā pēc piecām publikācijām par matemātiku viņš kļuva par Karaliskās biedrības biedru. 1816. gadā viņš ieguva maģistra grādu Kembridžā un atstāja šo iestādi uz visiem laikiem. Savu zinātnisko karjeru viņš sāka ar virkni lekciju, kurās viņš palīdzēja tēvam. Viņa tēvs ļoti vēlējās redzēt, ka dēls turpina viņa astronomijas darbu. 1820. gadu pirmajā pusē viņš veica vairākus ceļojumus uz Eiropu. Tikšanās ar vairākiem zinātniekiem iedrošināja viņu veikt dažus eksperimentus fizikā, ģeoloģijā un meteoroloģijā. 1824. gadā viņš publicēja 380 dubultzvaigžņu katalogu. 1826. gadā viņš pārvaldīja sešus 3346 zvaigžņu sistēmu, miglāju, kopu un dubultzvaigžņu katalogus un uzrakstīja vairākus zinātniskos rakstus enciklopēdijām. 40 gadu vecumā viņš apprecējās ar Mārgaretu Brodiju Stjuarti, ar kuru viņam bija 12 bērni. 1833. gadā Heršels, viņa sieva, trīs viņu bērni, medmāsa un amatnieks devās astronomiskajā ekspedīcijā uz Labās Cerības ragu. 1838. gadā viņš izgatavoja 3000 karšu debesu atlantu, kurā atradās 68 948 zvaigznes. Papildus astronomijai viņu interesēja botānika un fotogrāfija. Viņu interesēja fotogrāfijas ķīmija, un 1839. gadā viņš uz stikla plāksnes izgatavoja pirmo fotogrāfiju. Termini "pozitīvs" un "negatīvs" ir viņa ieviesumi. Sers Džons Frederiks Viljams Heršels nomira 1871. gada 11. maijā.