Hadžigeorgakis Kornesioss

Hadžigeorgakis Kornesioss dzimis 1750. gadā Pafosā, Kiprā. Savas dzīves sākumā viņš sāka kalpot par Dragomanu (tulku) osmaņu iekarotājiem Kiprā. Saskaņā ar viņa amatu Hadžigeorgakis galvenokārt nodarbojās ar nodokļu un administratīvajām lietām. Viņa stāvoklis nopelnīja viņam varu un ietekmi, jo cilvēki un garīdznieki viņu cienīja. Pateicoties izveidotajiem sakariem un viņa stāvoklim, viņam izdevās iegūt ievērojamu bagātību. Turklāt nav zināms, ka viņš izmantotu šo bagātību vai varu savā labā, jo viņš to izmantoja, lai aizsargātu kristiešus un spitālīgos, piedāvātu morālu un finansiālu atbalstu Kipras Baznīcai, kā arī lielu daļu savu līdzekļu ieguldīja izglītībā. Hadžigeorgakis daļu savas naudas iztērēja savrupmājas celtniecībai netālu no arhibīskapa rezidences. Viņa savrupmāja tagad tiek uzskatīta par vienu no Kipras vissvarīgākajām kultūras mantojuma ēkām 18. gadsimta Osmaņu periodā. Tagad šo ēku apsaimnieko Kipras Senlietu departaments un šodien tā darbojas kā Kipras Etnoloģijas muzejs. Tomēr ar laiku osmaņi sāka izrādīt Kornesiosam neuzticību, un tauta sāka viņu neieredzēt augsto nodokļu prasību dēļ. 1804. gadā dumpinieku pūlis ielauzās un izdemolēja viņa māju. Hadžigeorgakis ar ģimeni bēga uz Konstantinopoli (tagadējo Stambulu), kur 1809. gadā pēc lielvezīra pavēles viņam nocirta galvu.