Aleksandrs Flemings

Sers Aleksandrs Flemings (1881–1955) apmeklēja Louden Moor School, Darvel School un ar divu gadu stipendiju pabeidza Kilmārnokas akadēmiju. Vēlāk viņš pārcēlās uz Londonu, kur apmeklēja Politehnikumu. 1903. gadā viņš iestājās Londonas Universitātes St. Mary’s Medical School. Pirmā pasaules kara laikā ar savu pētniecību viņš sniedza ieguldījumu antiseptiķu jomā. Svētās Marijas slimnīcā viņš turpināja pētījumus par baktērijām un antibakteriālām vielām. Tajā laikā viņš atklāja fermentu lizocīmu. 1928. gadā viņš atklāja pirmo plaši efektīvo antibiotiku, kas iegūta no Penicillium pelējuma sēnēm un kas tagad pazīstama kā penicilīns. Šis atklājums tiek uzskatīts par pirmo “uzvaru pār slimību”. 1945. gadā viņš kopā ar Hovardu Floreju un Ernstu Borisu Čeinu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Flemings bija pazīstams saviem kolēģiem pētniekiem ar savu nekārtību laboratorijā. Tomēr tiek uzskatīts, ka tieši viņa nesakārtotība ļāva viņam veikt šos atklājumus.